Līgatne - 9 brīnumu pilsēta
Līgatnes papīrfabrika
Pirmā un pēdējā papīrfabrika Latvijas teritorijā.
Papīra dzirnavās tagadējās Līgatnes centrā papīru ar rokām ražoja jau no aptuveni 1770. gada.
1816.g. uzceļ jaunas papīra dzirnavas, ko vēlāk iesauc par "Handfabrik" jeb "Ānfabriku", jo līdz 1830. gadam tur vēljoprojām papīru gatavoja ar rokām. Ēkas daļēji saglabājušās vēl šodien.
1830.g. darbu uzsāk "Vidusfabrika" jeb galvenā fabrika, kura darbojās līdz pat 2014. gadam un vēljoprojām ēkas saglabājušās labā stāvoklī.
1895. g. fabrika turpina paplašināties un pabeidz "Beiverku" jeb lejas fabriku. Tās ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās, palicis tikai skurstenis.
Fabrikas ūdensapgādes sistēma
Viens no iemesliem kādēļ tagadējās Līgatnes teritorija tika izvēlēta papīrfabrikas būvniecībai bija Līgatnes upe. Tās straujais tecējums un tīrais ūdens bija ideāli piemērots papīra ražošanai. Lai šo ūdeni pievadītu fabrikai, tika būvēta kanālu sistēma, lai ūdens pieplūstu ar pašteci. Savulaik šīs kanālu sistēmas kopgarums bija aptuveni 3km. Tās centrālais elements - dīķis vēljoprojām mūs priecē Līgatnes centrā.
Līgatnes bānītis
Sākotnēji visi papīrfabrikas kravu pārvadājumi uz Rīgu un atpakaļ notika ar zirgu pajūgiem. 19.gs. 80. gados uzbūvēja dzelzceļu Rīga-Pēterburga, līdz ar to tagad ar zirgiem bija jāveic tikai 6km līdz Līgatnes stacijai.
Pirmais šaursliežu dzelzceļš Līgatnē tika uzbūvēts 1905. gadā, lai savienotu Ānfabriku ar Galveno jeb Vidusfabriku.
Savukārt dzelzceļu no fabrikas uz Līgatnes staciju uzbūvēja tikai 1942. gadā.
Mazbānīši kursēja dienu dienā līdz 20.gs. 90. gadiem, kad fabrika vairs finansiāli nespēja uzturēt sliežu ceļus un tos demontēja. Šodien varam aplūkot vairs tikai uzbērumus, kur kādreiz atradās dzelzceļš un vietām saglabājušies sliežu fragmenti asfaltā.
Līgatnes koka apbūve
19.gs.2.puses modernākais strādnieku ciemats Eiropā, tagad vienīgais šāda tipa ciemats Eiropā. Katrai strādnieku ģimenei Līgatnē fabrika deva dzīvokli ar atsevišķu ieeju, sastāvošu no istabas, virtuves, pieliekamā, augšstāvā bēniņu telpu. Pie dzīvokļa puķu dārziņš, kam apkārt koka žogs, tālāk dārziņš saknēm, kūtiņa lopiem. Māju galos lielāki (2-3 istabu) dzīvokļi fabrikas meistariem. Otrajā jeb jumta stāvā nelielas plīts-istabiņas, kur dzīvoja neprecētie strādnieki. Par dzīvokli nebija jāmaksā, elektrība bija par brīvu, malka apkurei par brīvu. Visas šīs bezmaksas privilēģijas ir bijušas līdz 2. pasaules kara beigām.
Līgatnes kalni
Iebraucot Līgatnē, liekas - kur gan ir pilsēta?
Līgatne ir uzbūvēta uz 6 kalniem:
Rīgas kalns ar 3 dzīvojamām mājām;
Pluču kalns ar vidusskolu un 2 mājām;
Ķiberkalns ar bijušajiem staļļiem, kūtīm, dārzniecību un ierēdņu mājām;
Remdenkalns ar garāko Līgatnes ielu - Gaujas ielu un daudzām koka mājām;
Skolas kalns ar bijušo skolas ēku un vēl vienu dzīvojamo māju;
Spriģu kalns - vienīgais ar privātmāju apbūvi.
Vienīgā līdzenā vieta Līgatnes centrā ir Zaķusala ar 3 dzīvojamajām mājām.
Līgatnes alas
Līgatnē pavisam ir saskaitītas 333 mākslīgās alas jeb pagrabi. Tajās visu gadu saglabājas konstanta temperatūra, tāpēc vēl šobrīd līgatnieši tur glabā pārtiku un krājumus ziemai.
Cara laikā Remdenkalna alās papīrfabrika uzglabāja īpašu papīru, kam bija svarīgi uzturēt vienādu mitrumu.
Lusūzis ir vienīgais iezis Līgatnes centrā, kur apskatāmas pagrabalas 2 stāvos. Pirmā stāva alās cilvēki pat bija ierīkojuši garāžas savām automašīnām. Šobrīd vienā no šīm alām darbojas Līgatnes vīna pagrabiņš.
Līgatnes upe
Līgatnes upe ir visstraujākā vidējā garuma upe Latvijā. Tā sākas pie Nītaures un ietek Gaujā. Tās garums ir 34km, vid. kritums 5.8m/km. Upē ietek daudz avotu, tīrs ūdens, tādēļ upes krastā tika celta papīrfabrika.
Līgatnes pārceltuve
Prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā.
19.gs. beigās Līgatnes apkārtnē vienlaikus pāri Gaujai esot bijuši pavisam 4 tilti. Pēdējais tilts bija pagaidu tilts, kuru uzcēla blakus 2. pasaules karā saspridzinātajam tiltam. To pāris gadu vēlāk iznesuši palu ūdeņi.
Lai strādnieki no Straupes puses tiktu uz darbu, papīrfabrika uzbūvēja šādu prāmi, kas darbojas vēl šodien un vēljoprojām ir vienīgais ceļš pāri Gaujai Līgatnē.
Smilšakmens atsegumi - ieži
Gaujas senleja - pati dziļākā ieleja Baltijā.
Līgatnes apkārtnes reljefs ir veidojies apmēram 300-400 miljonus gadu atpakaļ. Tāpat arī Līgatnes skaistākie smilšakmens ieži - Lustūzis, Anfabrikas iezis un Sprinģu iezis. Līgatnē un tās apkārtnē ir arī ļoti daudz skaistu iežu bez vārdiem.
Lustūzis ir Līgatnes galvenā rota. Tas ir vienīgais iezis, kur pagrabalas ir 2 stāvos.
Ānfabrikas iezis ir 17m augsta stāva klints, kas atgādina pili. Šeit arī uzņemti kadri filmai "Sprīdītis".
Sprinģu iezis redzams tikai no Gaujas. Tas ir ~600m garš, sastāv no 3 daļām. Klints siena paceļas 7 stāvu mājas augstumā.
